Kad blondīnes runā par brīvību

Par spīti tam, ka vasara beidzot ir nolēmusi sevi parādīt no saulainās puses un pat iekštelpās ir karsts kā cepeškrāsnī, es omulības labad ierušinos zem segas ar kakao krūzi rokā un pasniedzos pēc televizora pults. Slēdzot kanālus uz priekšu un atpakaļ, uzduros kādai blondīnei, kura savilkusi lūpas smaidā, raugās kamerā un cenšas pēc iespējas gudrākiem vārdiem atbildēt uz kādas lietišķi ģērbtas dāmas jautājumiem. Kad lietišķā dāma jau ir uzdevusi apmēram piecus, pagalam  vienkāršus un ikdienišķus jautājumus un blondīne nesakarīgi (toties ar daudz gudriem vārdiem) atbildējusi, izskan jautājums: “Kas ir brīvība?” Blondīnes spilgti krāsotās lūpas noraustās un kaktiņi lēni noslīd uz leju un kamerā nu jau raugās apmulsusi, teju raudoša seja. Sākas gara, jo gara minstināšanās un pār lūpām jau atkal plūst nesakarīga  vārdu rinda: “Ekonomiskām… pēc pētījumu datiem… likumsargi spriež…” Es pārslēdzu kanālu. Un kas tad īsti ir brīvība? Uz mirkli sevi iedomājos uz sarkanā paklāja, pūļa ielenkumā un ar smagu kosmētikas kārtu pa virsu. Pienāk tāda pati lietišķa dāma, tikai aiz viņas vienas kameras vietā stāv vismaz trīs. Es pasmaidu un dāma sāk: “Un kā tev šķiet- kas ir brīvība?” Un par nožēlu tagad es izskatos vēl nelaimīgāka par televīzijā redzēto blondīni. Vēl nedēļu pēc pārraides visiem jautāju- kas ir brīvība- un visi bez minstināšanās ir atbildējuši: „Brīvā Latvijā... fantāzijas lidojumā... šūpojoties šūpolēs...” bet viņi neminstinās, jo viņi atbild par sevi. Ja tev uzdod jautājumu un tev jāatbild par visiem uzreiz- nesanāk nekas labāks par nelaimīgo blondīni! Katram brīvība ir savādāka, skaidrs ir tikai viens- tā ir brīnišķīga sajūta, kas patīk visiem un, kuru vajag nosargāt!