Viss sākās, agrā 26. oktobra
rītā! Ārā lija.. Jau sāku domāt, ka 5 dienu garais ceļojums uz Ungāriju būs
neizdevies. Bet tuvojoties Latvijas un Lietuvas robežai laiks kļuva labāks, un
manā sejā parādījās optimistisks skatiens.
Lai nokļūtu
Ungārijā bija jābrauc cauri 3 valstīm – Lietuvai,
Polijai un Slovākijai. Pēc 16 stundu gara ceļa beidzot iebraucām Ungārijā.
Laiks brīnišķīgs, saulains, vismaz 10 grādus siltāks nekā Latvijā.
Ungārijas
galvaspilsētu Budapeštu nemaz nevar salīdzināt ar Rīgu, Budapeštā vien, dzīvo
tik iedzīvotāju cik visā Latvijā kopā. Budapešta skaista, liela pilsēta ar
interesantu vēsturi.
Visspilgtāk
no Ungārijas atceros kukurūzu.
Budapeštas centrā neredzēsi nevienu ielu uz kuras netirgotu vārītu kukurūzu,
pati nepagaršoju, jo jāatzīst, ka smarža nav no tām patīkamākajām.
Budapeštas apkārtnē ir ļoti daudz
minerālūdens baseinu, kuros vari mirkt visu dienu, bet tev liksies, ka esi
tikai tikko atnācis. Atpūsties var ne par
jokam! J
Dažus
kilometrus no Budapeštas nelielā lauku sētā, bija iespēja noskatīties zirgu
šovu. Pēc tam zirgu pajūgos mūs veda uz citu lauku sētu, kurā mums rādīja
produktus, kurus var pagatavot no mājās ražotām lietām. Pēc produktu apskates
mūs cienāja ar ungāru nacionālajiem ēdieniem un našķiem.
Gandrīz
nedēļu garais ceļojums bija galā un emocijas, kuras saņēmu pēc šī ceļojuma
domāju, ka neaizmirsīšu vēl ilgi, un ieteiktu katram vismaz reizi dzīvē būt
Ungārijā, jo viņu kultūru nemaz nevar salīdzināt ar mūsējo. Ejot par ielām,
visi cilvēki ir smaidīgi, priecīgi, atvērti sarunām (jāatzīst, ka valoda gan ir
sarežģīta). Pēc ceļojuma radās uzskats, ka Latvijā laikam ir visdrūmākie
cilvēki, bet šī domā rada vēlēšanos smaidīt, lai lauztu šo stereotipu! :)
