Iedvesmojos no daudziem vijolniekiem un
vijolniecēm, piem.
Annes Sofijas Muteres, no profesoriem meistarklasēs, pēdējās visnozīmīgākās
bija pie Larisas Kolosas un Annas Valstrēmas, protams no savas skolotājas
Skaidrītes Rakovskas.
Viņas
palīdz noticēt, ka es patiešām varu.
Mūzika ir viens no neskaitāmajiem pašizpausmes
veidiem, taču tai,
manuprāt, piemīt arī kaut kas maģisks, jo tā spēj nohipnotizēt, apburt un
izdziedināt, mainīt noskaņojumu un vēl, un vēl. Spēlēju vijoli. Ironiski, bet vijole
tāpēc, ka mamma neļāva iet ne uz kora klasi, ne uz klavieru klasi. Vijole bija
tikai mana trešā izvēle. Tagad gan būtu tikai un vienīgi vijole, jo bez tās
sevi vairs nevaru iedomāties.
Esmu piedalījusies daudzos konkursos. Pēdējie bija kameransambļu
konkurss Tallinā, šogad februārī, kur ieguvām žūrijas balvu. Pirms tam 2008.
gada novembrī ieguvu 2. vietu Augusta Dombrovska konkursā, kur vecākajā grupā
biju jaunākā dalībniece. Maijā ieguvu 2.vietu Starptautiskajā konkursā Sigulda-2008
un Grand Prix Starptautiskajā bērnu kamersansambļu konkursā "Muzicējam
kopā ar draugiem" kopā ar čellisti Margaritu Balanas.
Manuprāt,
nav labi nodarboties ar mūzikas pirātismu, taču, ja vienīgais iemesls, kāpēc cilvēks nodarbojas ar mūziku ir, lai
nopelnītu naudu, nekas labs nesanāks. Arī savu turpmāko dzīvi vēlos saistīt ar
mūziku, jo bez mūzikas savu dzīvi vairs nespēju iedomāties.
