Un kas esi tu?

Māris ir Emo , Santa ir Caca , Anna izskatās pēc Gotes, bet Mārcis velkā tikai tādas bikses, kuras viņam ir piecus izmērus par lielu. Kur gan tas ir dzirdēts? Tu uzminēji- skolā, zīmēšanas pulciņā, trolejbusa pieturā un pat muzejā, visur un vienmēr meitenēm patiks apspriest ne vien to, ka Anetei tagad patīk Kristaps, un visi iepriekšējie viņas puisīši var iet dillēs un atpakaļ nenākt, bet arī to, ka Anete vairs nekad un nemūžam nevilks kedas un tos stulbos rūtainos svārkos, jo panku stils tagad galīgi nerullē.

Jau sen vairs cilvēkus neiedala tādos grupējumos kā-pilsētnieki, laucinieki, gudrie un negudrie, resnie un tievie, skaistie un neglītie. Tagad jau no muguras mēs zinām- Vot šitais ir foršs, jo viņam ir nike botiņas , bet šitais Reperis ir tik atbaidošs, un vispār, kas viņam mugurā...

Jā, protams, no vienas puses atšķirties ir jauki. Nav vairs nekādi padomju laiki kad varam uzstūķēt mugurā zilu kleitiņu, apsiet ap kaklu smuku baltu apkaklīti, un doties uz skolu, kur priekšā tev jau stāv vēl divpadsmit tādas pašas zilkleitainas un balkaklainas meitenītes ar divām bizītēm un obligāto smaidu sejā. Taču, kas par daudz, tas par skādi –vecum vecs, bet toties patiess teiciens. Tad kad Anna sāk kļūt sliktāka par citām, tikai un vienīgi tādēļ, ka viņai nepatīk mega krutais seriāls- izlaušanās, un tā vietā lai līmētu pie sienas Ventvorta Millera Plakātus, viņa iet mākslas skolā un zīmē Kaktusus , vai Ēriks vairs nevar draudzēties ar klases zēniem, jo viņam redziet patīk Tokio hotel, un viņš ir nokrāsojis melnus matus un protams, arī pasludināts par geju, šī atšķiršanās vairs ne pie kā laba nenoved.

Godīgi sakot, atšķirties ir labi, apsmiet atšķirīgos-slikti. Bet ziniet, ir redzēts, ka viena emo meitene apsmej otru emo meiteni, par to, ka šī ir krāsojusi matus mājās, un ir tāda bomze, ka pat pie friziera nevīžo aiziet, kārtīgam emo tā nepieklājoties, un, protams,

 apsmējēja ir tik ļoti pārliecināta, ka ir īsta emo , ka vēl citām meitenēm, kurām nav Converse kedas, atļausies pateikt, ka viņas jau tādas pokemones vien ir, un kā vispār tādas var apkaunot viņas mīlīgo emo cilvēciņu kultūru. Jā, es teikšu, ļoti mīlīgi...

Un tagad, visu beidzot, ko es ar visu šito gribēju teikt? Nē, ne  jau to, ka emo ir slikti, un visi apceltie ir labi, un ka mums visiem ir jāsadodas rokās , jāapķer pasauli un jādzīvo kā teletūbijiem draudzīgi un saticīgi, bez asarām un sāpēm. Paskumt un pabēdāties, pabūt vienam un padusmoties- tas ir cilvēcīgi, cilvēcīgi ir arī parādīt savu iekšējo pasaulīti ārēji, jeb ja tu esi iekšēji pārbāzts ar idejām, gribi ģērbties kā pepija un runāt kā papaijs, tu to drīksti darīt, un nevajag ņemt galvā tos, kuriem tas liksies nepieņemami, taču tur jau tā sāls - ka vajag ģērbties tā kā tu jūties, un saprast tos, kuri dara tāpat, nevis ģērbties tā kā ģērbjas tavi draugi, un apsmiet visus tos, kuri nav tavi draugi...Kā hipiji teiktu- Make Love, Not War.!