Dzīve ir nežēlīga-sāc pierast. Skarbi? Jā, bet toties patiesi. Ja tu esi meitene, tad asaras noteikti tu pazīsti ļoti labi. Un kur nu vēl tad, ja tavi vecāki tevi nesaprot, lielā māsa drīkst darīt visu, kamēr tev jāauklē mazais brāļuks...Varbūt ne tieši šāds, bet līdzīgs ģimenes modelis ir arī tev. Un bieži vien šķiet, ka būtu labāk tad ja tavas ģimenes nebūtu vispār, un kur nu vēl tad ja tu nebūtu-tad protams saule spīdētu augstāk un zāle būtu zaļāka.

Kuram gan negadās melnās dienas, jā, tās, kurās neko negribas, neko nevari, neko nemāki, bet tik un tā- tev liek kaut ko darīt, par spīti asarām, drūmajai sejas izteiksmei un skarbajām atbildēm- tev liek iziet pastaigāties ar Reksi, apliet puķes, un kā jau katru dienu –saklāt gultu. Tad tiešām ir tā, ka šķiet, neviens tevi nesaprot, neviens tevi nemīl, nevienam tu neko nenozīmē. Tu jūties tā, it kā tev uz muguras būtu uzzīmēts milzīgs sešinieks, un tu šeit esi apkopējas lomā. Un tādās dienās, protams, prāts nenesās uz jokiem, un jaukām domām, lai kā arī censtos, nevari atcerēties kad tētis tavā labā būtu darījis kaut ko labu, un vispār, visi no tevis pēdējo piecu gadu laikā ir novērsušies, un tavi draugi vairs nav draugi, un tu esi viena pati, un sāc jau iztēloties sevi uz vientuļas salas, sūtot vecākiem pudelē vēstuli, lai tev atsūta vismaz maizes gabaliņu, bet tava cietsirdīgā māte par tevi ir jau aizmirsusi, un adoptējusi tavā vietā kādu izcili skaistu, gudru, un paklausīgu meitu... Jā, un tu sēdi uz akmens, viena pati, tev virs galvas riņķo putni, un blakām ņurd strautiņš, bet tev tas, protams, liekas baisi, un tu šausmu filmu cienīgā pozā sēdi, drebēdama, neskatīdamās ne pa labi ne pa kreisi un tu nevienu neredzi, un raudi un raudi, kamēr tevi izglābj princis baltā zirgā, kurš pilnīgi un galīgi nav līdzīgs klases skaistulītim... Jā, atdzīsti, tad kad tev iet draņķīgi, tu iztēlojies visu to briesmīgāko, un par jauko un skaisto esi pilnībā aizmirsusi. Tas viss, protams, ir piedodams, arī tas, ka ne par ko sakliedz uz mammu, un paniski sāc raudāt jau tad, kad tev pasaka, ka tu kaut ko nemāki tik labi kā kāds cits. Bet atceries- ka viss sliktais ko tu esi sastrādājusi, vienalga-vai tas ir bijis nepārvarams dusmu izplūdums, vai vienkārši vēlme sajusties pārākai, noniecinot kādu- nāks atpakaļ, nē, tas nenozīmē, ka tad, ja esi iespērusi miskastei, rīt ejot gar atkritumu konteineru tev uzbruks visas lielās atkritumu tvertnes. Iedomājies- vienkāršs strīds ar draudzeni, tu viņai sabļauj virsū visu ko varēji viņai pastāstīt mierīgi, saprotošā balsī, tā lai viņa saprastu- ka tevi tracina tas, ka viņa nepārtraukti runā par savu bijušo puisi, tā vietā tu viņai neprātīgi brēc virsū, ka tev viņa jau ir noriebusies, ka viņa nemāk spēlēt klavieres (kuras viņa mācas spēlēt jau 6 gadus) , ka viņai galīgi nepiestāv rozā krāsa (mīļākā krāsa no 5 gadu vecuma) , ka tu labāk vispār sēdi kopā ar Alisi (klases lielāka pļāpa)... Vārdu sakot- tu tā vietā lai atrisinātu vienu mazu mazītiņu problēmu, sataisi milzīgu kašķi trīs dienu garumā, liec draudzenei sarkt, raudāt un apvainoties... Un par ko tas viņai? Par neko!!! Tieši tā, nākamajā dienā kad tu aizej uz skolu, tava draudzene sēž bēdīga uz palodzes, un ignorē visus, arī tevi, protams, un netaisās runāt ar tevi, un tad tu sāc to nožēlot, taču arī tas nelīdz, un tā divas dienas tu mokies, vakaros raksti dienasgrāmatā, ka pasaule ir ļauna, visi tevi, protams, atkal ienīst, un tā neveikties var tikai tev, un arī šeit, tu aizmirsti par savu draudzeni, un par to, ka tieši tu biji tā, kura viņai bļāva virsū, un tieši tevi neapmierināja draudzenes pārspīlētā interese par viņas bijušo puisi...

Jā, varbūt no malas tas izklausās baisi, pat šausmīgi, un tu spītīgi noliegsi, ka tā ar tevi varētu gadīties, un kur nu vēl to, ka tev tā būtu jau gadījies, taču dzīve paliek dzīve, un ne visiem jau šūpulī ielikta saticība un prasme atrisināt problēmas, neradot tās vēl lielākas. Taču visu , jā mīļā, visu var iemācīties. Tāpēc atceries-nākamreiz kad tev iet slikti, padomā par to, ka ir cilvēki kam iet vēl sliktāk, un tavas problēmiņas, šo problēmu priekšā izskatās smieklīgas. Padomā- kas ir divnieks matemātikā, un divu dienu aizliegums iet ārā ar draudzenēm, salīdzinājumā ar mūžīgo badu Āfrikā...