› CILVĒKI, KURI IEDVESMO

Vijas Artmanes ģimene

Vija Alīda Artmane dzimusi 1929. gada augustā. Viņas vecāki nebija latvieši - māte bija poliete, bet tēvs Francs bija baltvācu izcelsmes. Kad Vijai bija tikai četri mēneši, viņas deviņpadsmitgadīgais tēvs gāja bojā traģiskā negadījumā. Māte dzīvoja kā vientuļā māte un strādāja zemkopības darbos. Vija bija precējusies ar Artūru Dimiteru, kurš 1986. gadā aizgāja viņsaulē. Ievērojamā aktrise piedzīvoja emocionālo sabrukumu un vēlāk arī sirdstrieku. Viņa bija skaista, strādīga, ārkārtīgi talantīga, bet arī vientuļa. Vijai ir arī divi bērni - Kaspars Dimiters un Kristiāna Dimitere.

Noslēpumu pilna un mainīga sieviete

Tas, kā Vija spēja mainīties, pārsteidza daudzus. Vēlāk pati Vija atzinās, ka viņas meitas tēvs nav Artūrs Dimiters - viņas vīrs. Kristiānas tēvs bijis pareizticīgais Jevģenijs Matvejevs. Artūrs to esot zinājis, bet audzinājis Kristiānu kā īstais tēvs. Matvejevs arī esot bijis Artmanes lielā mīlestība. Vijas dēls Kaspars saka, ka viņa savā būtībā esot bijusi naiva. Viņš ir pārliecināts, ka mamma mīlējusi arī Artūru, tikai tā esot bijusi citāda mīlestība - kad satiekas divas pretējas, bet ļoti radošas dvēseles. Jo, kā stāsta pati Vija Artmane, toreiz, kad viņu vēl aktrisi iesācēju Dailes teātrī lencis un valdzinājis skaistais, populārais aktieris Artūrs Dimiters, viņa aiz šīs ārišķības nav spējusi saskatīt īsto Artūru, kurš, kā vēlāk atklājās, bijis ne tas vīrietis, kādu viņa vēlējusies sev blakus.

Aktrises karjera

Artmane savulaik piedalījusies ļoti daudzās teātra izrādēs un filmās. Viņas darbības gadi ir 1957. - 2003. Lomas teātrī: Raiņa Lelde lugā „Spēlēju, dancoju”, Laimdota „Ugunī un naktī”, Ārija „Indulī un Ārijā”, Mirdza Aspazijas „Vaidelotē”, Džuljeta Šekspīra lugā „Romeo un Džuljeta”, Ofēlija Šekspīra „Hamletā”, Elizabete Bruknera lugā „Elizabete, Anglijas karaliene” u.t.t. Vija bijusi arī uz ekrāna daudzās filmās: „Kā gulbji balti padebeši iet”, „Vētra”, „Dzimtas asinis”, „Neviens negribēja mirt”, „Purva bridējs”, „Mērnieku laiki”, „Dāvana vientuļai sievietei”, „Emīla nedarbi”, „Teātris”, kā arī vēl ļoti daudzās citās filmās.

Artmane cilvēku prātos mūsdienās

Vija Artmane aizgāja mūžībā 2008. gada 11. oktobrī 79 gadu vecumā. Cilvēki par viņu saka: izcila, karaliene, veikli māk apvest žurnālistus ap stūri, aktrise ar lielo A... Režisors Alvis Hermanis ir teicis: „Iespējams - visu laiku labākā latviešu aktrise. Turklāt - monumentāla personība. Bezbailīga un ar visizcilāko humora izjūtu, starp citu.” Aktieris Ivars Kalniņš, kad Vija nomira teica: „Man ir ļoti skumji. Jo man tā bija liela laime, manā mūžā nekas tik skaists nav bijis un nebūs - šī partnerība ar... es nemaz nezinu, vai to var apzīmēt ar vārdiem „grandioza mēroga”... aktrisi, protams, vispirms jau filmā Teātris, bet arī mūsu Dailes teātrī. Jo – kas gan ir pats, pats svarīgākais aktierim? Dzīva partnerība uz skatuves, tā emocionālā pasaule, ko mēs viens otram varam sniegt izrādes laikā, viens otru ietekmējot. Artmane darbā bija absolūti nesavtīgs partneris, ne mazākās egoisma kripatas, un tas ir lielākais brīnums, ko es no kādas kolēģes esmu ieguvis visā savā mūžā.” Savukārt režisors Jānis Streičs ir teicis šādus vārdus: „Nu brīva no zemes važām leģenda Vija Artmane uz mūžīgu palikšanu ieiet Latvijas vēsturē. Cik spoži tā mirdzēs nākotnē, tik sēri tā zvana šodien viņas talanta dievinātājiem, tik sāpīgi skan mums, kam lemts bija ar viņu kopā spēlēt to teātri, ko cilvēku valodā saucam par dzīvi. Publika kā apmāta raudzījās uz sarkanu lakatiņu viņas un manas filmas Džūlijas rokās, bet īsta dzīve plosījās tur, kur Vijai sirds. Paldies viņai par to. Un arī par to, ka gados, kad mūsu valsts neatkarība šķita nereāls sapnis, Vija Artmane nesa pasaulē Latvijas vārdu.” Cilvēku prātos viņa vienmēr paliks kā izcila XX gadsimta aktrise.