Kivi augļi parasti ir ar iegareni ovālu formu, tie ir aptuveni 7 cm gari, pārklāti ar pūkainu miziņu. No ārpuses ne īpaši pievilcīgais auglis sevī slēpj tīkamus noslēpumus, jo tā iekšpusē atrodas zaļas krāsas mīkstums, kuram ir ļoti patīkama un atsvaidzinoša garša, kas vienlaicīgi atgādina zemeņu, meloņu un banānu garšu, turklāt ļoti patīkami smaržo.

Par kivi dzimteni uzskata Ķīnu, pēc tam 20. gadsimta sākumā misionāri to aiznesa sev līdzi uz Jaunzēlandi, kur tikai pēc vairākiem gadu desmitiem tikai uzsākta kivi plantāciju veidošana, jo tieši Jaunzēlande pirms vairākiem desmitiem gadu galvenokārt nodrošina visu pārējo pasauli ar šiem interesantajiem augļiem. Par godu kivi dzimtenei pagājušā gadsimta vidū šos augļus sāka dēvēt par ķīniešu ērkšķogām, bet pēc tam to nodēvēja par kivi par godu Jaunzēlandes nacionālajam putniņam, jo no ārpuses kivi ir ļoti līdzīgs putna spalvainajai rotai. Mūsdienās plašas kivi plantācijas atrodas daudzviet pasaulē - Francijā, Itālijā, Čīlē, ASV, Jaunzēlandē un Japānā.

Kivi ķīmiskais sastāvs ir ļoti daudzveidīgs, kas nodrošina labvēlīgu ietekmi uz veselību. Viena no pārsteidzošākajām kivi aktīvo vielu īpašībām ir to spēja pasargāt cilvēka šūnu kodolos esošos ģenētiskās informācijas nesējus no skābekļa izraisītiem bojājumiem. Nav gan precīzi noteikts, kuras aktīvās vielas nodrošina šādu iedarbību, taču visticamāk šāda iedarbība piemīt vairākām vielām, tai skaitā C vitamīnam, beta karotīnam un dažādiem flavanoīdiem, kas ir spēcīgi antioksidanti.

Kivi augļi plaši zināmi kā lielisks C vitamīna avots. C vitamīns jeb askorbīnskābe ir nozīmīgākais ūdenī šķīstošais  antioksidantss, kas darbojas cilvēka organismā, tas neitralizē šūnu bojājumus izraisošos brīvos radikāļus, līdz ar to mazinās dažādu saslimšanu risks. C vitamīns stimulē arī imūnsistēmas darbību, līdz ar to tas nepieciešamas, lai pasargātu sevi no dažādām saaukstēšanās slimībām. Ir veikti pētījumi, kuros pierādīts, ka uzņemot dabīgo C vitamīnu ar svaigiem augļiem un dārzeņiem ievērojami mazinās sirds-asinsvadu slimību un dažādu audzēju risks.

Nu, lūk, jaunkundzes, tāpēc ēdīsim kivi! 

20 rožmaizītēm nepieciešams:

• 50g rauga
• 200ml remdena ūdens
• 780g kviešu miltu
• ½ tējkarote sāls
• 150g sviesta vai margarīna
• 2 ēd. k. Cukura
• 5 olas
• ķimenes vai sezama sēkliņas

Pagatavošanas laiks: apm. 1,5 h

1. Raugu izšķīdina remdenā ūdenī. Pievieno 260g miltu un sāli. Samīca mīklu, pārklāj ar dvieli, un raudzē pusstundu.
2. Samaisa istabas siltuma taukvielas un cukuru.
3. Sakuļ olas.
4. Taukvielas un 4 olas iemīca uzrūgušajā mīklā. Samaisa ar atlikušajiem miltiem.
5. Tad mīklu samīca viendabīgā kukulītī un veido mazā pirkstiņa resnuma, apm. 20cm garas standziņas.
6. Savij divas standziņas. Savieno, veidojot gredzenus.
7. Maizītes liek uz plāts, kas pārklāta ar pergamentpapīru. Ja gribi, lai maizītes būtu lielākas, var vēl 20 minūtes paraudzēt. Pēc tam rožmaizītes apziež ar sakultu olu, lai maizītes būtu smuki brūnas.
8. Pārkaisa ar ķimenēm vai sezama sēkliņām un cep cepeškrāsnī 250 grādu temperatūrā apmēram 10 minūtes.
9. Ņemam laukā no cepeškrāsns un pārsteidzam ģimeni ar pašceptām rožmaizītēm. Bon apetite!

pasaulē pazīstamas ar nosaukumu Croque Monsieur un tās ir ļoti iecienītas Francijā.

Ja steidzies uz skolu, un gribi vēl ieņammāt kaut ko garšīgu, ieslēdz tosteri, un lai top maizītes!

4 personām:

• 8 šķēles kviešu grauzdiņu maizes
• 2 ēd. k. margarīna vai sviesta
• 8 šķēles kūpināta šķiņķa
• 8-16 šķēles siera

Pagatavošanas laiks: apm. 15 min

1. Maizes šķēlēm var nogriezt garoziņas. Tad maizi apsmērē ar sviestu vai margarīnu.
2. Uz četrām maizes šķēlēm uzliek šķiņķi.
3. Tad uz šķiņķa uzliek sieru. Atlikušās maizes šķēles ar apziesto pusi uz leju liek uz siera - šķiņķa maizītēm.
4. Apgrauzdē sviestmaižu tosterī vai pannā no abām pusēm, līdz siers sāk kust un maizītes iegūst zeltainu krāsu.
5. Liec tik mutē iekšā un skrien uz skolu!

P.S. Starp sieru un šķiņķi vari ielikt tomāta šķēlīti. Labi garšo arī atdzesēta maizīte un noder kā lieliska uzkoda ceļojumos.